Granulācijas ražošanas līnijas granulēšanas metode

Ir daudz dažādu granulēšanas iekārtu, taču visas granulēšanas iekārtas var iedalīt divās kategorijās: aukstās granulēšanas sistēmas un karstās granulēšanas sistēmas. Galvenā atšķirība starp abiem ir granulēšanas procesa laiks. Aukstās granulēšanas sistēmas procesa beigās granulē no sacietējuša polimēra, piemēram, granulēšanas ūdens šķipsnas procesā; savukārt presformas karstās granulēšanas sistēmās granulēšana tiek veikta, kad izkausētais polimērs izplūst no presformas, un granulas tiek atdzesētas lejup pa straumi.
Abām granulēšanas sistēmām ir savas priekšrocības un trūkumi, kas tiks īsi aprakstīti turpmāk:
Aukstā granulēšanas sistēma
Aukstās granulēšanas sistēmās ietilpst veidne, dzesēšanas zona (gaisa dzesēšana vai ūdens dzesēšana), žāvēšanas zona (ja tiek izmantota ūdens dzesēšana) un granulēšanas kamera. Ir divas galvenās auksto granulēšanas iekārtu kategorijas, proti, pārslu granulēšanas iekārtas un lentveida granulēšanas iekārtas.
a: Pārslu granulēšanas iekārta Izkausēts polimērs plūst no sajaukšanas ierīces caur lentes presformu vai velmēšanas dzirnavām, lai kalandrētu noteikta biezuma polimēru pārslās. Pārslas transportēšanas laikā sacietē un atdziest, un pēc tam tiek sagrieztas apaļās vai kvadrātveida granulās kamerā ar granulēšanas ierīci.
Granulēšana ar pārslām ir vecākā granulu izgatavošanas metode, un to var izmantot dažādiem polimēriem, sākot no neilona līdz polivinilhlorīdam. Priekšrocības: augsta jauda. Tiek ziņots, ka diezgan precīzs, ar granulēšanas jaudu līdz 1843,69 kg/h. Šī ir aukstā granulēšanas metode ar lielāku trokšņa emisiju nekā granulēšana no izkausēta polimēra. Polimēru griešanai cietā stāvoklī ir īss kalpošanas laiks, un pulvera veidošanās bieži ir problēma. Dažiem polimēriem var redzēt zināmu "daļiņu ķēdi".
b: sloksnes granulatoru izmantošana ir gandrīz tikpat veca kā pārslu granulēšanas iekārtu izmantošana. Tajā ietilpst matrica, dzesēšanas sekcija (ūdens vanna vai pūtējs), žāvēšanas sekcija (ja tiek izmantota ūdens dzesēšana) un granulēšanas iekārta. Izkausētu polimēru sloksnēs veido mašīna vai zobratu sūknis, izmantojot horizontāli uzstādītu presformu (mūsdienu presformas ir precīzi apstrādātas un vienmērīgi karsētas, lai iegūtu nemainīgas kvalitātes sloksnes). Pēc tam, kad sloksnes ir izvadītas no formas, tās atdzesē ar pūtēju vai gaisa/vakuuma iekārtu vai ūdens vannu. Ja tiek izmantota ūdens dzesēšana, sloksnes jāiziet cauri žāvēšanas sekcijai, kur mitruma izvadīšanai tiek izmantota piespiedu ventilācija, un pēc tam sloksnes tiek nosūtītas uz granulēšanas kameru. Fiksētu un rotējošu nažu pāra bīdes darbība tiek izmantota, lai precīzi sagrieztu sloksnes vajadzīgajā garumā. Granulas ir 3,175 mm diametrā un 3,175 mm garas ar asām malām un stūriem.
c: Tradicionālā sloksņu vilkšanas metode ir izstiept sloksnes caur dzesēšanas sekciju (visbiežāk ūdens vannu), kas dažkārt izraisa sloksņu krišanu vai nevienmērīgu izmēru. Visbiežāk tas notiek ar polimēriem ar vāju kausējuma stiprību, piemēram, polipropilēnu, poliesteru un neilonu. Kad sloksnes nokrīt, materiāls tiek nodots metāllūžņos, tāpēc operatoram ir jāpievērš īpaša uzmanība. Ja sloksnes nav novilktas konsekventi, pakārtotās granulas ir jāizsijā.
Citi sloksnes veidošanas veidi neprasa rūpīgu operatora uzraudzību. Metodē tiek izmantots padeves konveijers ar rievām, ko darbina elektromotors, lai atbalstītu un sadalītu sloksnes no presformas līdz granulēšanas iekārtai. Sloksnes, ko pārvieto šis rotācijas spēks, ir vienveidīgāka izmēra un nekrīt, tādējādi radot mazāk lūžņu. Dažas no šīm metodēm var sasniegt ražošanas jaudu 6803,89 kg/h, savukārt stiepšanās metode var sasniegt tikai aptuveni 1814,37 kg/h, jo operators var pieskatīt tikai ierobežotu skaitu sloksņu.
Slokšņu ražošanas līnijas ir lētas, viegli lietojamas un viegli tīrāmas. Tam ir savas priekšrocības krāsu sajaukšanā, jo, pārejot starp divām dažādu krāsu partijām, iekārta ir rūpīgi jāiztīra. Tomēr lentes metodes trūkums ir tāds, ka dzesēšanas sekcija aizņem vietu, un tās garumu nosaka polimēra temperatūras prasības.